Atbilde no VSAA:
Labdien!
Informēju, ka saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 11. panta 4. punktā noteikto, persona, kas ir nodarbināta vai pašnodarbināta uz jūras kuģa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šāda persona saņem atalgojumu no uzņēmuma, kam juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, tad viņa ir pakļauta minētās valsts tiesību aktiem, ja persona pastāvīgi dzīvo minētajā valstī. Uzņēmumu vai personu, kas maksā atalgojumu, uzskata par darba devēju. ! Saskaņā ar Regulas Nr. 987/2009 14. panta 5.a punktu ”Juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” ir tā juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kur tiek pieņemti uzņēmuma svarīgākie lēmumi un īstenota tā centrālā pārvalde.
Ievērojot Regulas Nr. 883/2004 11. panta 4. punktā noteikto:
- persona, kas ir nodarbināta vai pašnodarbināta uz jūras kuģa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem (kuģa karoga valsts tiesību aktiem), pat ja persona dzīvo citā dalībvalstī. Piemēram, Latvijā dzīvojošs jūrnieks ir noslēdzis darba līgumu ar Nīderlandē reģistrētu darba devēju, darbs tiks veikts uz Nīderlandes karoga kuģa. Uz personu attiecas Nīderlandes, proti, kuģa karoga valsts tiesību akti. ! Darbību, kas tiek veikta uz kādas dalībvalsts karoga kuģa, uzskata par darbību, ko veic šajā dalībvalstī. Piemēram, darbs uz Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģa ir uzskatāms par darbu Latvijas teritorijā.
- ja darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tajā dalībvalstī, kurā ir personas dzīvesvieta, bet darbība tiek veikta uz citas dalībvalsts karoga kuģa, tad uz personu attiecas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti.
Piemēram, Latvijā dzīvojošs jūrnieks ir noslēdzis darba līgumu ar darba devēju, kura juridiskā adrese un uzņēmējdarbības vieta ir Latvijā, darbs tiks veikts uz Luksemburgas karoga kuģa. Tā kā jūrnieks saņem atalgojumu no darba devēja, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir Latvijā, tad jūrnieku attiecas Latvijas, proti, dzīvesvietas valsts tiesību akti. Pēc darba devēja vai jūrnieka pieprasījuma VSAA izsniedz A1 sertifikātu un informē Luksemburgas kompetento iestādi.
EST 08.05.2019. spriedums lietā C-631 EST izskatīja lietu par to, kuras dalībvalsts tiesību akti atbilstoši Regulai Nr. 883/2004 ir uzskatāmi par piemērojamiem tiesību aktiem lietā, kurā ieinteresētā persona: a) dzīvo Latvijā, b) ir Latvijas valstspiederīgā, c) strādā pie Nīderlandē reģistrēta darba devēja, d) strādā par jūrnieku, e) savu darbu veic uz kuģa, kas kuģo ar Bahamu salu karogu, un f) šo darbu veic ārpus Eiropas Savienības teritorijas. EST nosprieda, ka Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda situācija kā pamatlietā, kurā persona, strādājot par jūrnieku pie dalībvalstī reģistrēta darba devēja uz kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu ārpus ES teritorijas, ir saglabājusi savu dzīvesvietu savā izcelsmes dalībvalstī, ietilpst minētās tiesību normas piemērošanas jomā un tādējādi piemērojamie valsts tiesību akti ir šīs personas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti. Ievērojot minēto EST spriedumu, Latvijā dzīvojošiem jūrniekiem, kuru darba devējs ir reģistrēts citā dalībvalstī, bet kuri veic darbu uz trešās valsts karoga kuģa, ir piemērojami Latvijas tiesību akti un līdz ar to ir izsniedzams A1 sertifikāts. Savukārt, ja jūrnieka dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, bet viņu nodarbina Latvijā reģistrēts darba devējs un darbs tiek veikts uz trešā valsts karoga kuģa, tad uz šādu jūrnieku attieksies viņa dzīvesvietas valsts tiesību akti. Piemēram, Lietuvā dzīvojošs jūrnieks ir noslēdzis darba līgumu ar Latvijā reģistrētu darba devēju, darbs tiek veikts uz Barbadosas karoga kuģa. Ievērojot EST spriedumu lietā C-631 uz jūrnieku attiecas Lietuvas, proti, jūrnieka dzīvesvietas valsts tiesību akti. Jūrniekam jāvēršas Lietuvas kompetentajā iestādē un jālūdz noteikt piemērojamos tiesību aktus (izsniegt A1 sertifikātu).
Nosakot piemērojamos tiesību aktus jūrniekiem gadījumos, kad darba devējs ir reģistrēts Latvijā un nosūta darbinieku veikt darbu uz citas dalībvalsts karoga kuģa, vai darbinieks parasti veic darbību uz divu vai vairāku dalībvalstu karoga kuģiem (piemēram, darba līguma ietvaros ar zināmu regularitāti darbinieks tiks nodarbināts secīgi uz vairāku dalībvalstu karoga kuģiem), var tikt ņemti vērā arī Regulas Nr. 883/2004 12. panta un 13. panta nosacījumi. Izpildoties šajās tiesību normās noteiktajām prasībām, jūrniekiem var tikt izsniegti A1 sertifikāti.
No 2025. gada 1. janvāra piemērojamie tiesību akti personām, kas nodarbinātas uz jūras kuģiem, kas brauc ar Norvēģijas karogu, nosakāmi saskaņā ar Regulām Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009. Ievērojot Regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 nosacījumus, A1 sertifikāts personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā un kuras ir nodarbinātas uz jūras kuģiem, kas brauc ar Norvēģijas karogu, var tikt izsniegts sekojošās situācijās:
1. Ja persona ir nodarbināta pie darba devēja (par darba devēju uzskata uzņēmumu vai personu, kas maksā atalgojumu), kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir Latvijā (Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 11. panta 4. punkts).
2. Vienojoties ar Norvēģijas kompetento iestādi par Latvijas tiesību aktu piemērošanu konkrētās personas interesēs Regulas Nr. 883/2004 16. panta ietvaros, ja darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī (Regulas Nr. 883/2004 16. pants, Regulas Nr. 987/2009 18. pants).
VSAA izsniedz A1 sertifikātu, kas apliecina, ka obligātās iemaksas ir veicamas Latvijā. Lai saņemtu A1 sertifikātu, ir jāaizpilda iesniegums Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē pēc nosūtījuma (A1 sertifikāta saņemšanai)
A1 sertifikāts ir dokuments, kas apliecina, kurā dalībvalstī (ES, EEZ vai Šveicē) veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir nepieciešams arī Latvijas jūrniekam, kurš strādā uz citas dalībvalsts kuģa (citas dalībvalsts karogs) un atalgojumu saņem no Latvijas uzņēmuma.
Lai uzkrātu savu apdrošināšanas stāžu, jūrniekiem ir šādas iespējas :
I. Jūrnieki valsts sociālajai apdrošināšanai var pievienoties brīvprātīgi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un paši veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta 3.daļu brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai, netiek veiktas obligātās sociālās iemaksas. Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties persona, kurai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta valsts vecuma pensija.
Personu kā brīvprātīgi apdrošināto personu reģistrē ar dienu, kad tā iesniedz reģistrācijas lapu jebkurā VSAA aģentūras nodaļā. Saņemot iesniegumu, personai 10 darbdienu laikā izsniedz paziņojumu par pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai, kurā ir norādīti dati par ikmēneša maksājumu veikšanu sākot no reģistrācijas brīža. (12.10.2010. MK noteikumu Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai” 2., 4.p.) Brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs 2025.g. ir noteikts 8880 eiro gadā (mēnesī 740 eiro).
Brīvprātīgi apdrošinātā persona brīvprātīgās iemaksas aprēķina šādi :
1) persona, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, — reizinot brīvprātīgo iemaksu objekta apmēru ar likmi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai attiecīgajā gadā - 2025.g. - 23,91 x 740 = 176,93 eiro mēnesī.
II. Obligātās iemaksas Latvijā var veikt darba devējs, vai šo pienākumu var pildīt pats darbinieks, ja viņš un darba devējs ir savstarpēji vienojušies. Lai veiktu obligātās iemaksas, darba devējam vai darbiniekam ir jāreģistrējas kā obligāto iemaksu veicējam Latvijā. Obligāto iemaksu likme vispārējā gadījumā ir 34,09%.
Ja par jūrnieku VSAOI tiks veiktas kā par darba ņēmēju ar iemaksu likmi 34,09 %, tad viņš būs apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, kas dos tiesības arī saņemt attiecīgo pakalpojumu. Tāpat arī iekšzemes darba ņēmēji pie ārvalstu darba devēja ir apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.
III. Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. panta piekto daļu, pašnodarbinātās personas ir sociāli apdrošinātas, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad, reģistrējoties VID par pašnodarbināto personu, noteicošais būs regulāri katrā mēnesī reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Jautājumā par iespējām reģistrēties par pašnodarbināto personu un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir jāinteresējas Valsts ieņēmumu dienestā, jo obligātās iemaksas administrē Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV. Pensiju sistēmas 3. līmenis - privātā brīvprātīgā pensiju shēma - paredz cilvēka brīvprātīgu izvēli veidot papildu uzkrājumu savai pensijai, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Privātā pensiju fonda galvenais uzdevums ir nodrošināt uzkrāto pensiju izmaksu pensionētajiem strādājošiem, kuri ir veikuši regulāras iemaksas pensiju fondā. Turklāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus.
Lai iegūtu plašāku informāciju ir jāvēršas jebkurā bankā vai banku mājas lapās, jo privātos pensiju fondus administrē bankas un apdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ar klientu noslēgtajiem līgumiem.
Regulas 52. panta 5. punkts paredz, ka Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem. Tātad, ja jūrnieks ir sociāli apdrošināts Latvijā, tad periodi, kuros faktiski veiktas iemaksas, veidos viņa apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai. Ja jūrniekam, kurš pieprasa Latvijas vecuma pensiju, Latvijas pensijai pietrūkst apdrošināšanas stāža, citās ES dalībvalstīs uzkrātais apdrošināšanas stāžs tiek ņemts vērā, tikai nosakot tiesības uz pensiju.
Galvenie pamatprincipi, ko nosaka Regula, ir:
• katra valsts piešķir pensiju par saviem apdrošināšanas periodiem;
• persona ir pakļauta tikai vienas valsts tiesību aktiem, lai novērstu divu vai vairāku valstu apdrošināšanas periodu pārklāšanos;
• tiesību noteikšanā uz pensiju var ņemt vērā citas ES/EEZ dalībvalsts apdrošināšanas periodus.
Piemēram, ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt vecuma pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu ES/EEZ dalībvalstu un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodus, bet pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu. Tātad pensiju katra valsts piešķir par saviem iemaksu periodiem.
Saskaņā ar 26.03.1992.g. "Nolikumu par izdienas pensijām" tiesības uz izdienas pensiju ir jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem jūras, upju un zivju rūpniecības flotes (izņemot kuģus, kuri pastāvīgi strādā ostas akvatorijā, kā arī palīgdienesta, izbraukuma, piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģus) jūrniekiem.
Pensijas tiek piešķirtas:
vīriešiem no 55 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un vismaz 9 gadi 4 mēneši un 15 dienas no tiem nostrādāti minētajā profesijā (darbā);
Darbiniekiem uz atsevišķu veidu kuģiem, kā arī jūras, upju un zivju rūpniecības flotes atsevišķu profesiju un amatu pārstāvjiem (neatkarīgi no vecuma), ja tie ir:
bocmaņi, hidroakustiķi, galvenie fiziķi, visu specialitāšu inženieri un tehniķi, meistari, kapteiņdirektori, kapteiņi (staršinas) un to palīgi, stūrmaņi, kuģu kurinātāji, zivju ieguves un apstrādes meistari, mehāniķi un to palīgi, motoristi un mašīnisti un to palīgi, radiostaciju priekšnieki, peldošo attīrīšanas kuģu - staciju priekšnieki un to palīgi, donkermaņi, visu klašu radiooperatori, radiotehniķi un radiotelegrāfisti, visu klašu stūresvīri un matroži, šķiperi un to palīgi, apakššķiperi, visu klašu kuģu elektriķi, visu klašu elektromehāniķi, elektroradionavigatori un ja viņi strādā uz šāda veida kuģiem;
ķīmisko vielu, gāzes, naftas pārvadāšanas kuģiem, aglomerātu kuģiem, naftas pārsūknēšanas un attīrīšanas kuģiem-stacijām, kuģiem, kuri pastāvīgi strādā Arktikā, zivju rūpniecības flotes ražošanas kuģiem, kurus izmanto zivju un jūras produktu ieguvei un apstrādei, kā arī gatavās produkcijas pieņemšanai reidā, izdienas pensijas tiek piešķirtas:
vīriešiem, ja uz šiem kuģiem šajās profesijās un amatos nostrādāts ne mazāk par 18 gadiem un 9 mēn.;
Saskaņā ar 26.03.1992.g. "Nolikumu par izdienas pensijām", speciālo izdienas darba stāžu LR ņem vērā līdz 31.12.1998.gadam, ieskaitot. ("Likuma par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.p.) Tas nozīmē, ka no 01.01.1999.g. vairāk netiek uzkrāts speciālais izdienas apdrošināšanas stāžs.
Ja tiek noteiktas tiesības uz izdienas vai vecuma pensiju, to piešķir un aprēķina saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” , ņemot vērā pensijas pieprasītāja:
uzkrāto pensijas kapitālu laikā (iemaksas) no 1996. gada 1. janvāra līdz pēdējam pilnajam pensijas piešķiršanas mēnesim;
( sākot no 1996.gada 01. janvāra apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi (mēneši), kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, summējot visu kopā. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas katru mēnesi, tādā gadījumā tas tiek iekļauts kopējā apdrošināšanas stāžā.
vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim;
apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;( summējot visus darba periodus kopā, kopējo apdrošināšanas stāžu izsaka gados, mēnešos un dienās)
laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).
Tātad valsts vecuma pensijas apmēru nosaka, summējot abas pensiju daļas kopā :
I. pensijas sākuma kapitāls, kuru aprēķina no personas vidējās algas par iepriekšējiem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas gada, bet ne ātrāk kā no 1996.gada un ne ilgāk kā līdz 1999.gadam ieskaitot un darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
II. pensijas kapitāla otrā daļa - apdrošinātās personas pensijas kapitāls un stāžs par laika periodu no 01.01.1996.g. līdz pensijas piešķiršanas mēnesim, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums.
Pensijas apmēra lielumu ietekmē katra individuālais apdrošināšanas stāžs un arī saņemtie ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.( viss dzīvē uzkrātais kopējais apdrošināšanas stāžs un pēc 1996.g. veiktās iemaksas)
Ar cieņu
Sandra Lākute
Kontaktu centra klientu apkalpošanas operatore
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
e-pasts: konsultacijas@vsaa.gov.lv
