Kuģis „AFRICA MERCY" ir lielākais pasaules nevalstiskais, civilais peldošais hospitālis, kurš pieder ASV žēlsirdības organizācijai „Mercy Ships".

 

Šo organizāciju 1978. gadā dibinājis kāds fantastisks vīrs vārdā Don Stephens, lai palīdzētu smagi slimajiem trūcīgākajās pasaules valstīs. Šis pamatprincips iegravēts arī plāksnē, kuru pamana katrs, kurš uzkāpj pa kuģa trapu un ienāk šajā mīlestības oāzē. Latviski teksts skanētu aptuveni šādi:
„Žēlsirdības kuģi seko 2000 gadu senam Jēzus dzīves veidam, nesot cerību un dziedināšanu pasaules aizmirstajiem nabagiem".

 

 

Līdz 2014. gadam „Africa Mercy" vadījuši vienīgi amerikāņu Kapteiņi, bet nu šī tradīcija tikusi lauzta, jo no šī gada februāra līdz aprīlim uz komandtiltiņa atradās Kapteinis no Latvijas – šo rindu autors. Tas protams bija milzīgs pagodinājums un uzticēšanās, bet tanī pat laikā vēl milzīgāka atbildība.
Kas tad ir šis kuģis un ar ko tas nodarbojas?

 

 

1999. gadā organizācija iegādājās norakstītu prāmi „Dronning Ingrid", kurš līdz tam vadāja dzelzceļa sastāvus starp Zviedriju un Dāniju. Turpmākos 7 gadus prāmis tika pārbūvēts un pielāgots hospitāļa vajadzībām. 2007. gadā tas tika pārdēvēts par „Africa Mercy" un sāka kalpot kā peldošais hospitālis Rietumāfrikas valstīs, jo tieši šis reģions ir atzīts par visnabadzīgāko pēc ANO statistikas datiem. Tur praktiski nav nekādas medicīnas vai tā pieejama tikai saujiņai balto un vietējo bagātnieku. Tādejādi, teju vienīgā vietējo afrikāņu cerība ir baltais sapņu kuģis „Africa Mercy". Sapņu kuģis, kas piepildījis ap 2,5 miljonu afrikāņu sapņus par iespēju dzīvot un normāli eksistēt.

 

Uz 152 metrus garā kuģa ir 8 klāji. Divus apakšējos klājus aizņem dažādas tvertnes, 4 galvenie un 4 palīgdzinēji, visdažādākie mehānismi un palīgierīces, kas nepieciešamas kuģa un hospitāļa darbības uzturēšanai, kā arī saldētavas un noliktavas. Īsāk sakot – kuģa sirds un asinsrites sistēma.
Uz 3. klāja izvietota kuģa dvēsele – hospitālis ar 6 operāciju zālēm, palātām 80 pacientiem, modernām laboratorijām un diagnostikas iekārtām. Medicīniskais iekārtojums ir patiešām moderns un bagātīgs. Šeit vidēji mēnesī tiek veiktas ap 300 dažādām operācijām. Pārsvarā tiek operēti audzēji, acis, šķeltās lūpas un rīkles, roku un kāju deformācijas, ķermeņa un seju apdegumi, sieviešu pēcdzemdību komplikācijas. Lieki teikt, ka visas medicīniskās procedūras, sākot no analīžu noņemšanas vai zoba izraušanas, līdz pat ļoti sarežģītām audzēju operācijām tiek veiktas bez maksas. Kādēļ? Tādēļ, ka šī ir kristīgā organizācijā un Evaņģēlijā ir teikts: „Bez maksas esat dabūjuši, bez maksas dodiet!".
Augšējos klājos izvietotas 152 kajītes, kurās var izmitināt 480 apkalpes locekļus un viesus, biroji, veikali, kafejnīca, ēdnīca, aktu zāle, dažādas saimniecības telpas, kā arī skola vai kā to sauc šeit – „Mercy Academy". Skolā vairāki desmiti bērnu mācās pēc ASV akreditētas mācību programmas.
Uz augšējā, proti, 8. klāja ir vieta 25 „Land Rover" apvidus automašīnām, kuras izmanto gan saimnieciskajām vajadzībām, gan slimo transportēšanai no un uz apkārtējiem ciematiem džungļu bezceļos. Tur atrodas arī stūrītis atpūtai – peldbaseins.
Tāpat kā uz 3 iepriekšējiem organizācijas kuģiem, kuri nu jau savu nokalpojuši, arī „Africa Mercy" nokomplektēts ar brīvprātīgo apkalpi, kuri par savu darbu nesaņem materiālu atalgojumu.. Pavisam uz kuģa vienlaikus kalpo ap 350 cilvēku no aptuveni 40 pasaules valstīm. Gada laikā šeit brīvprātīgo darbu veic aptuveni 1600 cilvēku.
Galvenais organizācijas birojs atrodas ASV – Teksasā, bet filiāles izvietotas Spānijā, Anglijā, Kanādā, Vācijā, Šveicē, Holandē, Dienvidāfrikā un Austrālijā.
Pirmo reizi ierados uz šī kuģa 2012. gadā vecākā Kapteiņa palīga amatā. Klāja oficieru štatā bez vecākā palīga vēl ir 2 otrie palīgi un 2 trešie palīgi. Līdzīgs oficieru sastāvs ir arī mašīntelpā, bet tur gan vēl papildus ir elektriķi, santehniķi, elektronikas speciālisti un tā tālāk... Tā kā kuģis lielākoties stāv kādā no ostām un veic medicīniskās operācijas, tad tehnisko departamentu pamatuzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu un drošu hospitāļa darbību. Klāja komanda nodarbojas ar klāju, glābšanas līdzekļu un mehānismu uzturēšanu atbilstoši SOLAS prasībām, apgādes saņemšanu, izkraušanu, novietošanu kuģa noliktavās, kā arī citiem kuģa darbiem, kā uz katra normāla kuģa. Tādejādi, kalpot vecākā Kapteiņa palīga amatā bija vienkāršāk, jo šis darbs bija vairāk vai mazāk līdzīgs kā uz kravas kuģiem.
Pagājušā gada nogalē saņēmu uzaicinājumu strādāt Kapteiņa amatā. Pēc garākām pārdomām piekritu, bet tikai ierodoties uz kuģa un uzņemoties šo amatu, sapratu, cik nopietnu atbildību esmu uzņēmies. Koordinēt un vadīt visu šo milzīgo sistēmu, kurā brīžiem šķita, nav nekādas sistēmas, bija gana sarežģīti, bet tanī pat laikā aizraujoši.
Labā lieta bija tā, ka uz kuģa starp cilvēkiem valdīja neaprakstāmi mīļas un draudzīgas attiecības – kā lielā, labā ģimenē!
Lai arī cilvēki ieradušies no tik daudzām zemēm, kultūrām, sociālajām vidēm, nebija neapmierināto, strīdīgo, nenovīdīgo. Visi kopā pacietīgi un ar nemākslotu savstarpējo mīlestību darījām katram uzticēto uzdevumu.
Man kā Kapteinim bija patiešām viegli vadīt šo daudznacionālo komandu, jo vienmēr zināju, ka varu uzticēties jebkuram. Es varēju nekautrēdamies lūgt padomu, ja ko nesapratu un mani palīgi, kuri jau kalpo uz kuģa vairākus gadus, vienmēr nāca palīgā ar savu pieredzi. Kā vēlāk atklājās, puiši arī daudz ko mācījušies no manis. Un vispirms jau savstarpējo attiecību un cieņas izrādīšanā jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no statusa, ieņemamā amata, nacionalitātes, sociālās vai reliģiskās piederības. Jā – attiecību jomā šī bija fantastiska un neatsverama pieredze!
Daudz nācās kontaktēties arī ar vietējiem afrikāņiem – visdažādākā līmeņa, sākot no bezpajumtniekiem un beidzot ar Kongo Republikas Prezidentu.
Parasto iedzīvotāju vidū valda pilnīgs primitīvisms. Pamatjautājums ir - kā šodien piepildīt vēderu.. Svarīga viņiem ir veselība, jo viņi apzinās, ka medicīnas nav.
Uzturoties Kongo Republikā, uz kuģa nācās uzņemt arī dažādas augstas amatpersonas, piemēram, Itālijas flotes Admirāli, Kongo Republikas Prezidentu ar vairāk kā 300 pietuvināto ministru un ierēdņu pavadošo svītu, Angolas ministrus un citas zemāka ranga amatpersonas. Strādājot uz kravas kuģiem tik augsta līmeņa viesus nenācās uzņemt, tādēļ atkal bija ko mācīties un apgūt etiķetes un protokola nianses... Bet tas viss bija gana interesanti un pamācoši! Lai gan, godīgi sakot, man daudz interesantāk bija tikties ar vietējiem iezemiešiem viņu necilajās būdās kaut kur džungļos. Tur varēja sajust īsto „Āfrikas garšu un pēcgaršu''...

Apkopojot gūto, varu teikt, ka laiks uz šīs peldošās žēlsirdības salas bija viens no svētīgākajiem un labo emociju piepildītākajiem manā mūžā. Kad man daudzi jautā: „Kāpēc tu strādāji bez atalgojuma? Kur ir tā „fiška", es atbildu, ka šeit saņēmu tādu atalgojumu, ko nevar izmaksāt neviena pasaules banka!
Es pa īstam sapratu, ko nozīmē dot devīgi, nevis meklēt savu labumu...
Es pa īstam sapratu, ko īsti nozīmē būt Cilvēkam...starp cilvēkiem... un reizē Kapteinim savas komandas vidū...
Es pa īstam sapratu, ko nozīmē frāze : „Dodot gūtais neatņemams!"...

 

 

                                                                                                               Kapteinis Dainis Briedis