Ielogoties



dnb banka jurniekiem
 

Partneri

imo

ifsma

cesma

jurasadministracija

ljs

Luminor pavasara ekonomikas apskats: Mājokļu investīciju iespēju logs ir vaļā PDF Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 aprīlis 2018 10:19

 

2018-03-20, Avots: laikraksts Diena

 

[Kuģu kapteiņu asociācijas kopsapulcē par Latvijas ekonomisko stāvokli un nekustamo īpašumu tirgus apskatu uzstājās bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Zemāk ir viņa prognozes, kas izteiktas laikrakstam Diena.]

"Investīcijas mājokļos ir neizmantota iespēja, kas pavisam drīz kļūs par nepieciešamību," iepazīstinot ar Luminor Baltijas ekonomikas jaunāko prognozi, uzsvēra ekonomists Pēteris Strautiņš. "Šobrīd iespējas kreditēšanas kāpumam ir milzīgas. Un tieši mājsaimniecības ar banku starpniecību būs tās, kas galvenokārt nodrošinās finansējumu ieguldījumiem mājokļos."

Ar investīcijām mājokļos, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir otrā pēdējā vietā Eiropas Savienībā, pārspējot tikai Grieķiju. Turpretim Igaunija šobrīd jau ir pārspējusi ES vidējo rādītāju, kas ir gandrīz 5% no IKP. Nepietiekamas investīcijas noved gan pie mājokļu novecošanas, gan nepietiekama to skaita ekonomiski pievilcīgākajās valsts daļās. Investīciju trūkums ir cieši saistīts ar joprojām mazo hipotekārās kreditēšanas apjomu – līdz pat pērnā gada beigām mājsaimniecībām izsniegtais kopējais kredītportfelis turpināja sarukt. Sagaidāms, ka 2018. gadā tas beidzot sāks augt - tas veicinās gan mājokļu renovēšanu, gan būvēšanu.

Šogad un nākamgad Latvijai ir iespējas panākt nedaudz straujāku izaugsmi nekā Igaunijai un Lietuvai, jo valsts tautsaimniecībā ir lielākais neizmantotais potenciāls – nodarbinātība ir zemāka, kreditēšanas cikls ievērojami atpaliek. Nav šaubu, ka nesenie notikumi finanšu pakalpojumu eksportā ir pavairojuši riskus. Taču līdz šim prognozes par ekonomikas pieaugumu ir bijušas drīzāk piesardzīgas, līdz galam nenovērtējot visus pozitīvos faktorus, gan neizmantotās mājokļu kreditēšanas kāpuma iespējas, gan eksporta potenciāla attīstību. Luminor prognoze par IKP pieaugumu 2018. gadā ir samazināta no 4,5% līdz 4,2%, tā atbilst vidusmēra prognozei šobrīd. Nākamgad izaugsme visdrīzāk piebremzēsies, taču dominējošais viedoklis par izaugsmi nākamgad varētu būt nedaudz par pesimistisku, mēs vērtējam, ka IKP pieaugs par 3,7%.

Investīcijas ekonomikā kopumā pērn jau auga, šogad ieguldījumu bums turpināsies. Par to liecina gan ES fondu apgūšanas plāni, gan ziņas par plānotajām uzņēmumu investīcijām. Rūpniecības uzņēmumi no Ziemeļu un Rietumeiropas turpina pārvietot ražošanas procesus uz tiem jau piederošajiem uzņēmumiem Latvijā. Strādājošo skaitu strauji turpina palielināt lielākie programmēšanas uzņēmumi. Pēc trūkuma perioda atkal pieaugs kvalitatīvu biroju ēku piedāvājums, nodrošinot papildu iespējas biznesa pakalpojumu eksporta jomā, turpmākajos divos gados situācija turpinās uzlaboties. Atšķirībā no Lietuvas, diemžēl ir mazāk ziņu par jauniem lieliem ārvalstu tiešo investīciju projektiem.

Latvijā pērn bija viszemākā inflācija Baltijā, cenas pieauga par 2,9%, bet 2018. gada februārī ikgadējā inflācija nokritās līdz 1,8%. No šī brīža inflācija palielināsies, un 2018. gada vidējais rādītājs būs aptuveni 2,8%.

Izaicinājumu eksporta nozarēs šogad būs vairāk nekā pērn. Salīdzinoši labvēlīga aina paveras preču eksportā. Turpināsies strauja metālapstrādes un mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas nozaru attīstība, labvēlīgāki laika apstākļi var palīdzēt kāpināt tempu meža nozarei. Pakalpojumu eksportā dažās nozarēs turpināsies strauja attīstība, piemēram, informācijas tehnoloģiju un sakaru, būvniecības, aviācijas nozarēs. Galvenās riska zonas ir dzelzceļa un ostu pakalpojumi, finanšu pakalpojumi.

Neskatoties uz nepārtraukto cilvēku darbspējas vecumā skaita samazināšanos, aizņemto darbavietu skaits pērn vidēji auga par 0,9%, 4. ceturksnī pat par 1,5%. Tas nevar ilgt mūžīgi, bet tikai laiks rādīs, kurš no šiem rādītājiem "piekāpsies" – nodarbinātība atkal samazināsies vai iedzīvotāju skaits stabilizēsies, vai pat pieaugs. Taču skaidrs, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums būs galvenais ekonomikas izaugsmi bremzējošais faktors nākotnē.

 
DODOT GŪTAIS NEATŅEMAMS... PDF Drukāt E-pasts
Trešdiena, 09 jūlijs 2014 18:38
 
 
Kuģis „AFRICA MERCY" ir lielākais pasaules nevalstiskais, civilais peldošais hospitālis, kurš pieder ASV žēlsirdības organizācijai „Mercy Ships".
 
 
Trīs Kapteiņi PDF Drukāt E-pasts
Svētdiena, 21 aprīlis 2013 21:21

ANITA FREIBERGA

(Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2012)

zakss1

 Latvijas jūrniecības sabiedrība vienojās, ka šoreiz pateicība par mūža ieguldījumu Latvijas jūrniecībā tiks izteikta Gunāram Zaksam. Kā   Latvijas jūrniecības enciklopēdijā par viņu rakstīts – kuģu vadītājs, zivsaimniecības un valsts darbinieks. Jūrniecības vecākā un vidējā  paaudze tālbraucēju kapteini un atjaunotās Latvijas pirmo un vienīgo zivsaimniecības ministru ļoti labi pazīst un ciena, bet jaunākie atzīst, ka dzirdējuši ir, bet neko daudz par viņu nezina. Vēl kāds pajautā, vai viņš ir tas Zakss, kurš piedalās jūrnieku kompetences vērtēšanā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā. Nē, Jūrnieku reģistra komisijā strādā viņa jaunākais brālis Kārlis Zakss.

 
GRĒKĀZI MEKLĒJOT PDF Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 18 aprīlis 2013 23:13

ANITA FREIBERGA

(Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2012)

Tankkuģa „Prestige” avārija, kas notika 2002. gada 19. novembrī, patiešām bija postoša un izraisīja asu reakciju gan no Eiropas valstu iedzīvotāju puses, gan Eiropas Komisijas līmenī. Ekologiem izrādījās taisnība, kad viņi 2002. gadā apgalvoja, ka būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai jūra atgūtos. „Mums šī katastrofa nozīmē pilnīgu izputēšanu. Kas tagad pirks mūsu zivis?” raugoties uz naftas klāto pludmali, „Reuters” aģentūrai skumji teica pensionētais zvejnieks Hosē Kamano.

Tagad, kad pēc avārijas pagājuši desmit gadi, var teikt, ka ekoloģiskā situācija Spānijas, Portugāles un Francijas piekrastē ir uzlabojusies: smilšainajās pludmalēs atgriezušies atpūtnieki, zvejnieki dodas selgā, velk labus lomus, un putni atkal ligzdo savās ierastajās ligzdošanas vietās. Vienkorpusa tankkuģi aiziet no kravu pārvadājumu tirgus. Varētu domāt, ka „Prestige” lieta ir nolikta vēstures plauktā.

Tomēr izrādās, ka „Prestige” lietā nekas vēl nav beidzies, jo no visaugstākās tiesu tribīnes nav nosaukts vainīgais.

 
Kam pie jūras mūžs... Mājas Viesis #15 PDF Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 20 septembris 2012 19:31

kapt.a.vimba

ILZE VĪTOLA
(Mājas Viesis #15 10.08.2012)
 
Kur nav bezdarba un ir labas algas, par ko godam uzturēt ģimeni?
Skaidrs, ka ne uz zemes. Pareizāk, ne uz sauszemes. Pasaules okeānos tiek veikti 90% pārvadājumu. Varens darba lauks, kur šobrīd pietrūkst ap 40 tūkstošiem kvalificētu jūras virsnieku. Kā klājas Latvijas kapteiņiem?

 
LKKA izsaka pateicību Ilzei Vītolai par šo rakstu kas veltīts Jūras braucējiem un Jūrniecības nozarei.
 
Raksts publicēts žurnālā
"Mājas Viesis" #15, 2012. gada 10. augustā.
 
 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >>

1 lapa no 2