Ielogoties



dnb banka jurniekiem
 

Partneri

imo

ifsma

cesma

jurasadministracija

ljs

LJA absolventu vēstule PDF Drukāt E-pasts
Trešdiena, 24 novembris 2021 20:59
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
 
Latvijas Ministru prezidentam Krišjāņa Kariņam kungam e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Satiksmes ministram Tālim Linkaitim e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Izglītības un Zinātnes ministrei Anitai Muižniecei e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai e-pasti: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
 
 
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” 1 , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas. Mēs, Latvijas Jūras akadēmijas absolventi, nevēlamies noskatīties un stāvēt malā šī jautājuma kontekstā, jo LJA ir daļa no mūsu identitātes, tāpat esam daļa no LJA identitātes, lai arī IZM ierēdņu acīs esam tikai maza daļa no LJA kvantitatīvajiem rādītājiem par LJA sagatavoto speciālistu skaitu. Laikā, kad izglītības telpā skandina par kompetenču izglītību un notiek pāriešana uz to visos izglītības līmeņos, jūrniecībā kompetenču standarti ir bijuši daļa no mūsu apmācības sistēmas jau gadiem. Nelielā akadēmija, bez visur piesauktās zinātnes kā speciālistu sagatavošanas priekšnosacījuma, ļāva mums iegūt darbam uz kuģiem nepieciešamās zināšanas, izpratni un, galvenais, attieksmi un atbildību par veicamo darbu – lietas, kas veido mūsu kompetences un kas ļauj mums veiksmīgi strādāt visā pasaulē ne tikai uz kuģiem, bet arī krastā. Šī attieksme un atbildība pret darbu ir LJA zīmols, kas sasniegts vairāku desmitu gadu laikā, bet ko var ātri pazaudēt. Visvairāk kremt, ka to pazaudēs ne jau IZM lēmēji un ierēdņi, bet mēs – cilvēki, kam jūra, jūrniecība, kuģis, nav tikai tukši vārdi, bet kas sevi identificē ar jūrniecību, ar LJA iegūto kuģa virsnieka kvalifikāciju. Vai mūsu nodarbinātības rādītāji (atalgojums, nodarbināto skaits sagatavotajā specialitātē pēc programmas absolvēšanas) nav LJA kvalitātes rādītāji? Vai vairāku tūkstošu eiro atalgojums kā kuģa virsniekam ir maza nauda, lai mēs neveidotu Latvijas sabiedrības vidusšķiru? Vai absolventu nodarbinātība jūrniecībā (90–100%)un transporta nozarē ir maz? Vai mēs tā vienkārši varam ar virsnieku sagatavošanu spēlēties?
 
Mēs ticam, ka dažādība ir vērtība. Mēs ticam, ka Latvijā ir vieta arī tādām mazām augstskolām, kā Latvijas Jūras akadēmija, kas savā kompaktumā vislabāk spēj realizēt jūrniecības izglītības galveno uzdevumu – sagatavot kuģu virsniekus, pēc kuriem ir pieprasījums pasaules tirdzniecības flotē. Un tāpēc mēs šobrīd neticam, ka LJA inkorporācija RTU ir labākais veids, kā nodrošināt jūrniecības izglītības attīstību, jo šīs inkorporācijas mērķis ir neatkarīgu, mazu augstskolu skaita samazināšana, nevis domāšana par nozares interesēm un sabiedrības kopējo labumu. Mēs lepni sevi saucam par jūras valsti, bet tajā pašā laikā maz apzināmies, ka jūrnieku sagatavošana un jūrniecības izglītība ir jūrniecības mugurkauls, kas dod stingrumu jūras valstij. Tāpēc mēs lūdzam Jūs atbalstīt jūrniecības izglītības neatkarību šodien, lai arī nākošās latviešu paaudzes varētu lepoties ar jūrniecības izglītības tradīcijām un mantojumu un dzīvot Latvijā – jūras valstī.
 
Latvijas Jūras akadēmijas absolventi: visi paraksti skatāmi elektroniski parakstītajā dokumentā - LJA absolventu vēstules paraksti
 
 
TV24 diskusija par jūrniecības izglītības autonomiju! PDF Drukāt E-pasts
Trešdiena, 27 oktobris 2021 09:33
 
Jūrniecības nozare pauž gatavību cīnīties par jūrniecības izglītības autonomiju PDF Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 21 oktobris 2021 19:27
 
Jūrnieki nepiekrīt akadēmijas reorganizācijai PDF Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 14 oktobris 2021 21:29
Jūrniecības organizācijas pulcējas, lai apspriestu tālāko rīcības stratēģiju cīņā par autonomas jūrniecības izglītības saglabāšanu. Latvijas Jūras akadēmijas likvidācija kaitētu nozares interesēm.

Skaidrojot, kādēļ jūrniekiem ir nepieciešama sava augstākās izglītības iestāde, var izmantojot analoģiju no iekšlietu nozares. 2010. gadā līdzekļu taupīšanas nolūkos tika likvidēta Policijas akadēmija, un kopš tā laika izglītības un darba kvalitāte ir būtiski kritusies. Vēl šovasar Valsts prezidents un premjerministrs secināja, ka Policijas akadēmijas likvidācija bija liela kļūda, kas jālabo, jo iekšējā drošība arvien vairāk atpaliek no kopējās valsts attīstības un iekšlietu nozare ir kritiskā stāvoklī. Tajā skaitā izglītības zemās kvalitātes dēļ. Un tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina valdību pieļaut identisku kļūdu jūrniecības nozarē. Likvidēt Latvijas Jūras akadēmiju, pievienojot to Rīgas Tehniskajai universitātei. No autonomas augstskolas, kas nodrošina gan augstāko, gan vidējo profesionālo izglītību jūrniecībā, uztaisīt vienu otršķirīgas nozīmes fakultāti.

Muižniece reanimē Ķīļa ideju

Patiesībā ideja par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju nav nekas jauns. Par to valdības kuluāros sāka spriest jau drīz pēc Policijas akadēmijas likvidācijas. Iecere pievienot jūrnieku akadēmiju Rīgas Tehniskajai universitātei tika apspriesta, pamatojoties uz toreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa viedokli, ka divas trešdaļas Latvijas augstskolu vajadzētu slēgt vai apvienot. Taču “Jūrnieki grib paturēt savu akadēmiju”. Tā Neatkarīgā rakstīja 2012. gadā, un to pašu var rakstīt tagad: “Akadēmija ir starptautiski atpazīstama. Topošie un esošie jūras virsnieki novērtē, ka tās izdotais dokuments paver ceļu uz prestižu darbu, lielisku karjeru un iespaidīgu algu.” Taču Izglītības un zinātnes ministrija kaut kādu iemeslu dēļ to nenovērtē pietiekami augstu un plāno pakļaut riskam jūrniecības izglītības stabilitāti. Pašreizējā situācija ir šāda. Lai nodrošinātos pret Policijas akadēmijai līdzīgu likteni un līdzīgu situāciju kā 2012. gadā, nozare iecerējusi jūrniecības izglītības autonomijas garantijas iekļaut Satiksmes ministrijas izstrādātajās “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” kā atsevišķu rīcības virzienu: “Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu.” Taču Izglītības un zinātnes ministrija atsaka savu saskaņojumu šādai dokumenta redakcijai, jo “ministrijas skatījumā augstākās izglītības sektora kopējo reformu kontekstā esošā monoprofila institūciju tīkla saglabāšana apdraud, nevis veicina, kvalitatīvas un ilgtspējīgas jūrniecības izglītības sistēmas nākotni Latvijā”. Tulkojumā - izglītības iestādes, kas nodrošina izglītību kādā konkrētā nozarē, neder, visās jāmāca viss pēc kārtas.

Un tas ir taisnais ceļš nonākšanai turpat, kur nonāca monoprofila institūcija vārdā Policijas akadēmija.

Jūrnieki prasa saglabāt autonomiju

Vairākas jūrnieku biedrības - Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība un “Latvian Crewing Companies Association” - ar kopīgu vēstuli vērsušās gan pie savas nozares, gan arī valsts izglītības politikas veidotājiem ar prasību saglabāt autonomu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu.

“Mūsu nozare ar jēdzienu “autonomija” saprot neatkarīgu, iekšēji konsolidētu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu, kuru veido Latvijas Jūras akadēmija, abas jūrniecības koledžas un augstākās izglītības iestāžu struktūrā esošās jūrskolas, kas ir specializētas kuģa virsnieku sagatavošanā jūrniecības starptautiski reglamentētajās profesijās. Diemžēl IZM mums nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlas ieklausīties un iedziļināties jūrniecības sabiedrības viedoklī tik specifiskas profesijas speciālistu sagatavošanā.” Pilnā apjomā jūrnieku organizāciju vēstules lasāmas: 

Par autonoma jūrniecības izglītības iestāžu tīkla saglabāšanu

Jūrniecības izglītība Latvijā

Par autonoma jūrniecības izglītības iestāžu tīkla saglabāšanu - atbilde

IZM grib paturēt pēdējo vārdu

Septembra beigās izglītības ministre Anita Muižniece uz vēstuli ir atbildējusi, un tajā nav nekādu liecību, ka jūrnieku viedoklis varētu tikt ņemts vērā. Izglītības politika esot Izglītības ministrijas, nevis Satiksmes ministrijas funkcija: “Attiecīgi nav pamata konkrētas nozares plānošanas dokumentā nostiprināt principu attiecībā uz jautājumu, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence.” Ja arī dokuments tikšot apstiprināts esošajā redakcijā, “tas nevar būt šķērslis plānoto augstākās izglītības reformu īstenošanai”. Izglītības ministrija tagad izstrādā savu informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā. Tātad Izglītības ministrija grasās paturēt pēdējo vārdu, bet nozare - to nepieļaut.

Augstskolai jāražo jūrnieki

Kādēļ jūrnieki tik ļoti nevēlas savas akadēmijas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei? Neatkarīgā to vaicāja Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidentam Jāzepam Spridzānam, un īsā atbilde - tādēļ, ka Rīgas Tehniskajā universitātē nav izpratnes un nekādas zināšanu bāzes par jūrniecību. Tāpat arī politiķu vidū. Un tādēļ, ka RTU Transporta institūts esot tīrās šausmas. Tāpat kā Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, arī Latvijas Jūras akadēmiju nevar pievienot kādai ierindas augstskolai tā, lai neciestu izglītības kvalitāte. Tā vienkārši nekur citur neiederas. Un formas tērpus jūrnieki nēsā ne tāpēc, ka smuki vai ērti. Šī ir reglamentēta profesija - tuvāka armijai nekā civilajai pasaulei. Ne velti arī kara jūrnieki NATO flotei tiek skoloti Latvijas Jūras akadēmijā.

Ministrijas pārmetumi par zemo zinātnes sasniegumu novērtējumu kapteiņa Spridzāna ieskatā esot vispār nevietā. Latvija vismaz pagaidām neražo kuģus, kur tiešām būtu vajadzīga zinātne. Akadēmijai un tās jūrskolai pirmām kārtām jāražo kuģu virsnieki, jūrnieki. Ap 95% absolventu aiziet strādāt jūrā - tātad savā jomā, un šādi rādītāji esot reti kurai nozarei. Iemesls arī nav tālu jāmeklē. Absolventu pirmā alga ir aptuveni 3000 eiro mēnesī.

Zelta vistiņa naudas badā

Jūrniecības izglītība patiešām ir vistiņa, kas dēj zelta oliņas, tāpēc ar to jārīkojas ļoti uzmanīgi. “Iekļaujot jūrniecību tradicionālajā augstskolā, tiks sagrauta labi izveidota, uz rezultātu tendēta jūrnieku sagatavošanas sistēma Latvijā,” uzskata jūrnieki. Turklāt runa nav tikai par izglītības iegūšanu. Šis diploms un esošā uzraudzības sistēma ir nešķirami saistīti ar starptautiskajām prasībām un galu galā Latvijas jūrnieku sertifikāciju. Tiesībām strādāt uz lielajiem kuģiem. Jautājums, kas Izglītības ministrijai patiešām būtu jārisina, ir cits. Jūrniecības izglītība, kas nes zelta oliņas, gadiem ilgi tiek turēta naudas badā. Valsts finansējums tik specifiskas nišas izglītības nodrošināšanai ir pilnīgi neadekvāts. Diemžēl arī šobrīd ministrija izvēlas šantāžas taktiku. Ja nepiekritīsiet reorganizācijai, naudas nebūs. Savukārt, kamēr naudas nav, arī ministrijas piesaukto zinātnes kvalitātes latiņu nav iespējams celt. Tā ir destruktīva rīcība.

UZZIŅA

Nozares raksturojums

Šā gada 1. janvārī Latvijā bija nodarbināti 11 760 jūrnieku. Apmēram 11 000 no viņiem strādā tirdzniecības flotē - 52% par kapteiņiem un virsniekiem, 48% - kā ierindas jūrnieki. Latvijā ir pasaulē vislielākais jūrnieku īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu valstī.

Devums tautsaimniecībai

Tirdzniecības flotes jūrnieki gada laikā, strādājot pasaules flotē, nopelna un ieved valstī apmēram 345 miljonus eiro, kas faktiski ir investīcijas Latvijas ekonomikā. 2019. gada Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra veiktais pētījums parāda, ka šo naudu 4/5 nopelna kapteiņi un virsnieki un tikai 1/5 ierindas jūrnieki. Kapteiņu un augstāko rangu virsnieku vidējais izlīdzinātais uz gada 12 mēnešiem neto atalgojums bija 6 reizes augstāks nekā vidējais Latvijā. Pārējo virsnieku mēneša neto atalgojums vidējo valstī pārsniedza 3,64 reizes.

Raksts pārpublicēts no NRA https://neatkariga.nra.lv/izpete/360237-jurnieki-nepiekrit-akademijas-reorganizacijai

Informācija pieejama arī šādās publikācijās:

https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-juras-akademiju-reorganizes-un-ieklaus-rtu.d?id=53653413

 

https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/359791-vai-slegs-latvijas-juras-akademiju-kas-turpinas-jurniecibas-izglitibu.htm

 

 

 

 

 
 
ATGĀDINĀJUMS!!! PDF Drukāt E-pasts
Otrdiena, 07 septembris 2021 10:03

Godājamie Kapteiņu kungi – asociācijas biedri!

 

ATGĀDINĀJUMS!!!

 

 

Uz šo dienu (06.09.21) speciāli pasūtītās cepurītes ar LKKA emblēmu ir saņēmuši mazāk kā puse asociācijas biedru, kaut arī, kā vēlamais saņemšanas termiņš, tika minēts 31.08.2021.

 

Tie kas to vēl nav izdarījuši, lūdzu cepurītes saņemt līdz 30.09.2021. Ja atrodaties jūrā, jūsu vietā tās var saņemt jūsu ģimenes locekļi. Pēc 30.09.2021.g LKKA Padome izskatīs jautājumu, ko darīt ar atlikušajām. Esiet, lūdzu, aktīvāki!

 

 

Ar cieņu,

Jāzeps S.

LKKA prezidents

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >>

7 lapa no 30