Ielogoties



dnb banka jurniekiem
 

Partneri

imo

ifsma

cesma

jurasadministracija

ljs

Kārtējā biedru kopsapulce - 2019.gads PDF Drukāt E-pasts
Sestdiena, 13 aprīlis 2019 20:47

Kārtējās biedru sapulces protokols Nr. 25

2019. gada 15. martā, plkst. 12.30.

Luminor Bankas centrālajā ofisā, Skanstes ielā 12, Rīgā.

 

2019. gada 15. martā Latvijas Kuģu Kapteiņu Asociācijas (turpmāk – LKKA) biedru skaits ir 185 biedri, Sapulcē piedalās 44 biedri, tai skaitā 6 padomes locekļi. Dažādu iemeslu dēļ kopsapulcē nevar piedalīties 141 biedrs.

Biedru sapulci atklāj LKKA prezidents kapteinis Jāzeps Spridzāns. Prezidents izskaidro sapulces dalībniekiem, ka biedru sapulces sasaukšana un sapulces dienas kārtība tika izsludināta 2019. gada 26. februārī pa e-pastu. Tiem biedriem, kam nav e-pasta, tika paziņots pa telefonu, informācija bija ielikta arī mājaslapā. No 2019.gada 06. marta biedriem tika sūtīti atgādinājumi par kopsapulci un sapulces norises vietu. Sapulce, atbilstoši LKKA statūtiem, ir lemttiesīga. Sapulces vadīšanai J. Spridzāns izsaka priekšlikumu ievēlēt sapulces vadītāju un sekretāru. Kapteinis A. Ozols piedāvā kapteiņu A. Benefelda un J. Kazaka kandidatūras. Citu priekšlikumu nav.

Kopsapulces dalībnieki vienbalsīgi par sapulces vadītāju ievēl A. Benefeldu un par sekretāru – J. Kazaku, kā arī viņiem tiek uzlikts par pienākumu veikt balsu skaitīšanu balsošanas gadījumā. Sapulces dalībnieki vienbalsīgi balsojot nolemj, ka balsošana notiks atklāti.

Sapulces vadītājs izsludina dienas kārtību.

 

Dienas kārtība:

1. Luminor bankas pārstāvju uzruna, ziņojums par sadarbību ar jūrniekiem.

2. LKKA darbības pārskats par 2018.gadu – Prezidenta ziņojums.

LKKA darbības virzieni 2019.gadā

3. Asociācijas 2018. gada budžeta izpilde - izpildsekretāra A. Ozola ziņojums.

4. LKKA Revidenta ziņojums. Ziņo J. Drevickis. Revidenta ziņojuma apstiprināšana un Padomes atbrīvošana no atbildības. Revidenta vēlēšanas.

5. 2019.gada budžeta apstiprināšana. Ziņo A. Ozols.

6. Ostas valsts kontroles prezentācija. Kuģu drošības inspekcija. Jautājumi un atbildes.

7. Radošā sadarbība, ziņo žurnāliste Anita Freiberga.

8. Diskusija. Dažādi aktuālie jautājumi, priekšlikumi, idejas darbības uzlabošanai.

 

Sapulces norise:

Sapulces dalībnieki, atklāti balsojot, apstiprina dienas kārtību: „par” - 44, „pret” – nav, atturas, - nav. Dienas kārtība apstiprināta.

 

I) Luminor bankas pārstāvju uzruna, ziņojums. Sadarbība ar jūrniekiem. Banku filiāļu slēgšana un apvienošanās. Luminor bizness Baltijā. Ekonomikas tendences – uzstājas bankas jūrnieku sektora vadītāja Iveta Eniņa. Tiek sniegta informācija, ka šobrīd ir diezgan

problemātiska situācija bankās ar dolāra valūtas apstrādi, tomēr Luminor Banka turpina uzturēt un uzturēs sadarbību ar visiem jūrniekiem un kompānijām, kuras pārskaita jūrnieku algu dolāros. Banka piedāvā uzlabotu dolāra kursu naudas maiņai, papildus atbalstot jūrniekus arī šādā veidā. Tiek sniegta informācija, ka banka nākotnē plāno pilnībā pāriet uz attālinātu norēķinu veidu, lai nebūtu vajadzības nākt uz bankas filiālēm. Tiek plānots aprīļa sākumā atvērt jaunu Jūrnieku apkalpošanas centru Tērbatas ielā 4, Rīgā. Tiek plānots uzturēt filiāles arī ārpus Rīgas kurās būs pieejams gan bankomāts, gan internetbanka. Šādas filiāles plānots izveidot Cēsīs un Ogrē. Luminor banka turpinās izsniegt norēķinu kartes arī dolāros. Luminor banka lūdz sazināties ar bankas darbiniekiem bijušos Nordea bankas klientus. No Septembra 2019 kodu kartes tiks izņemtas no apgrozības, visi tiek aicināti laicīgi nomainīt kodu kartes uz kodu kalkulatoru vai “Smart ID” jau laicīgi. Bankas speciālisti brīdina, ka 2020. gadā ir sagaidāms, ka augs “Eribor” procents. Ir iespējams kapteiņiem bankā noguldīt lielākas naudas summas uz izdevīgākiem procentiem, par to atsevišķi vienojoties ar bankas speciālistiem. Iveta Eniņa iepazīstina ar kolēģiem, kuri apkalpo jūrnieku sektoru. Kapteinis Andris Benefelds pateicas visu vārdā Luminor bankas pārstāvjiem par informāciju un sadarbību.

II) Par otro jautājumu ziņo LKKA prezidents kapteinis Jāzeps Spridzāns. Prezidenta asociācijas darbības pārskats par 2018.gadu un darbības virzieniem 2019.gadā ir veidots Power Point prezentācijas formātā un tiek pievienots sanāksmes protokolam. Prezidents ziņo, ka piedalījies CESMA 23 ikgadējā asamblejā, kura norisinājās Montenegro. Asociācijas prezidents pasniedz Satiksmes ministra atzinības rakstus diviem kapteiņiem, kuri nevarēja ierasties uz Jaungada balli, kur Jūrlietu departamenta direktore pasniedza ministra atzinības rakstus kapteiņiem par īpašu ieguldījumu jūrniecības attīstībā Latvijā. Prezidents pateicas LKKA Padomei par ieguldīto darbu gada laikā.

Komentāri un jautājumi: kapteinis Gints Adams paceļ jautājumu par attālinātas izglītības sistēmas izveidi moduļu formā. Atbild kapteinis Jāzeps Spridzāns, ka tālmācības izglītības ieguves forma jau darbojas. Saskaņā ar LR likumdošanu tiek ieviesta arī moduļu apmācība. Papildus varētu runāt par kursu teorētiskās daļas pārnesi uz e-mācībām. Tas, protams, nekādā gadījumā nevar tikt attiecināts uz praktiskajām kursu nodarbībām. Vai šāda veida apmācībai piekritīs mācību centri, tas ir cits jautājums. Kapteinis Ēriks Umbraško izsaka viedokli, ka tomēr tas īsti nestrādās. Piemēram, jahtu skolas apmācības gadījumā, ir pieredze, ka attālināta apmācība neaizvieto instruktora pasniegto teorētisko apmācības daļu, jo vajadzīgs instruktors, kas klātienē izskaidro nianses. Kapteinis Aleksandrs Tregubovs kritiski izsakās par personīgo pieredzi, izejot ECDIS Type specificē attālināto e-apmācību. Prezidenta pārskatā iezīmētos 2019. gada problēmu jautājumus tiek nolemts pārcelt uz sanāksmes beigu daļu. Ar šo arī diskusija tiek pabeigta.

Prezidenta ziņojums tiek pieņemts zināšanai.

III) LKKA Izpildsekretārs kapteinis Artis Ozols iepazīstina klātesošos ar 2018/2019 gada budžeta izpildi. Ziņo par LKKA biedru naudas iemaksām. Ziņojums tiek papildināts ar Power Point prezentāciju, kas tiek pievienota protokolam. Uz sanāksmes dalībnieku jautājumiem atbild kapteinis A.Ozols. Saimnieciskā darbība ir bijusi racionāla, budžeta

tēriņi veikti atbilstoši plānotajām budžeta pozīcijām. Izdevumi ballei ir ievērojami palielinājušies. Neatbilstoši naudas tēriņi nav veikti.

Asociācijas prezidents ziņo sanāksmei, ka iepriekšējā kopsapulcē ievēlētais revidents kapteinis Antons Ikaunieks, nopietnu veselības problēmu dēļ nebija spējīgs gada sākumā pildīt revidenta pienākumus un, rēķinoties ar force majore situāciju, LKKA Padome pieņēma lēmumu lūgt uz laiku revidenta pilnvaru izpildi uzņemties iepriekšējam ilggadīgajam šo pienākumu veicējam kapteinim Jevgenijam Drevickim. Ņemot vērā, ka revidenta nomaiņa ir kopsapulces kompetencē, kapteinis Jāzeps Spridzāns lūdz sanāksmi apstiprināt šo Padomes lēmumu.

Kopsapulces dalībnieki balsojot: „par” - 44, „pret” – nav, „atturas”, - nav, apstiprina Padomes pieņemto lēmumu revidenta pienākumus uzticēt kapteinim J.Drevickim, aizvietojot uz laiku revidentu Antonu Ikaunieku.

IV) LKKA revidents J. Drevickis iepazīstina klātesošos ar revidenta ziņojumu. Revidenta ziņojums tiek pievienots protokolam. J. Drevickis uzteic sekmīgu Padomes darbu 2018.gadā, savlaicīgu Pārskata un atskaites dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Revidentam izskatīšanai. Pēc Revidenta domām Pārskats precīzi atspoguļo LKKA darbību 2018. gadā, finanšu disciplīnas pārkāpumi nav konstatēti, un finanšu darbība ir bijusi ļoti atbildīga un veiksmīga. J. Drevickis izsaka pārliecību, ka revidenta pienākumus pēc atlabšanas turpmāk varēs veikt Antons Ikaunieks un pārvēlēšana nav nepieciešama.

Pēc debatēm, kopsapulces dalībnieki atklāti balsojot: „par” - 44, „pret” – nav, „atturas” - nav, apstiprina 2018.gada LKKA darbības pārskatu, budžeta izpildi un revidenta ziņojumu, izsaka atzinību par Padomes paveikto un atbrīvo Padomi no atbildības par 2018. finanšu gadu.

V) Asociācijas izpildsekretārs kapteinis Artis Ozols prezentē LKKA budžeta plānu 2019. gadam, kurš ir veidots Power Point prezentācijas formātā un tiek pievienots sanāksmes protokolam

Pēc debatēm, kopsapulces dalībnieki atklāti balsojot: „par” - 44, „pret” – nav, „atturas” - nav, apstiprina 2019.gada LKKA budžetu.

VI) Sanāksmē tiek pieaicināti uzstāties Ostas valsts kontroles darbinieki, lai runātu par Kuģu drošības inspekciju darbību. Ziņojums ir veidots Power Point prezentācijas formātā.

Tiek izskaidroti Ostu kontroles dienestu darba virzieni visā pasaulē. Latvija šobrīd atrodas Paris MoU baltajā sarakstā.

Tiek runāts par sekojošiem jautājumiem:

- par principu pēc kāda tiek izvēlēti kuģi, uz kuriem tiek veikta Ostu kontroles pārbaude;

- par kuģu riska profilu un inspekciju periodiskumu:

- par īpaši svarīgiem apstākļiem, kuru rezultātā var noteikt kuģim ārpuskārtas inspekciju;

- par Baltajā sarakstā iekļautajām valstīm, zem kuru karogiem strādā kuģi;

- par atzīto klasifikācijas sabiedrību sarakstu;

- par Paris MoU datu kalkulatora funkcijas būtību;

- galvenie aizrādījumi, kādi tiek atzīmēti uz kuģiem inspekciju laikā:

1) Kuģošanas drošība; 2) Uguns drošība; 3) Darba un sadzīves apstākļi; 4) Navigācijas kartes; 5) Pārgājiena plāns;

- par elektroniskajiem sertifikātiem, cik tas ir ērti un praktiski, kādi ir galvenie trūkumi elektroniskai sistēmai, (kā piemērs tika minēts, ka Latvijā nav problēmu, ja uz kuģa tiek uzrādīti elektroniskie sertifikāti, bet ko šādos gadījumos darīt tādās valstīs kā Āfrikā, kur tiek pieprasīti tikai sertifikātu oriģināli);

- par plāniem nākotnē izveidot kopējo elektronisko datu bāzi;

- apdrošināšanas apliecinājumi, P&I, MLC, CLC, BCLC, WRLC, PLC (ieteikumi kuģa kapteinim nodrošināt obligāto sertifikātu oriģinālus uz kuģa);

- par minimālo apkalpes sastāvu atsaucoties uz starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, (tika atzīmēts, ka uz kuģiem, kur ir minimāls pieļaujamais apkalpes sastāvs, ir grūti izpildīt visas eksistējošās prasības par darba/atpūtas stundu ievērošanu. Šis faktors priekš kuģu inspektoriem ir kā signāls augstāka riska eksistencei). Šādos gadījumos ir jāatzīst, ka ekipāža ir situācijas ķīlnieki: izpildot nepieciešamo darbu, ir novēroti neizbēgami pārkāpumi attiecībā uz darba un atpūtas stundu ievērošanas grafiku. Ko darīt šādos gadījumos, turpina skaidrot Ostas valsts kontroles darbinieki: 1) Saglabāt visus pierādījumus par pieprasīto darba apjomu no darba devēja; 2) Saglabāt pierādījumus, ka kapteinis ziņojis kompānijai par iespējamo darba un atpūtas stundu neatbilstību pieprasītā uzdevuma izpildei; 3) Papildus par to ka minimālās apkalpes skaita dēļ iespējami šādi pārkāpumi, izmantot kapteiņa ziņojumu ar skaidrojumu par situāciju kompānijas drošības menedžmenta sistēmas pārskata ietvaros;

- par jaunu MARPOL prasību stāšanos spēkā no 01. Janvāra 2020. gada. Attiecībā uz MARPOL VI nodaļas 13. un 14. regulas prasībām (maksimālais izmešu līmenis “Global Sulphur Limit” no kuģu dzinējiem tiks samazināts līdz 0,50% m/m). Tiek skaidrots kādas papildus tehniskās iekārtas tiks uzstādītas, lai ievērotu jaunās prasības. Viena no šādām sistēmām tiek piedāvāta kā izplūdes gāzu filtrācijas katalizators;

Turpmāk tiek uzdoti dažādi jautājumi un diskusijas laikā mēģina noskaidrot kādēļ dažās ostās inspekciju pārstāvji uz kuģa ierodas nakts laikā, piemēram, tādas kā MARPOL inspekcijas, cik tas ir likumīgi un kādēļ šajos gadījumos netiek ņemtas vērā kuģa ekipāžas tiesības uz darba un atpūtas stundu grafika ievērošanu, papildus arī tiek jautāts, kādēļ vietējā Ostas kontrole nepārbauda šādu inspekciju grafiku un netiek izvirzītas prasības pret krasta institūcijām, lai tiktu korekti ievērotas kuģa ekipāžas tiesības. Noteikta atbilde uz šo jautājumu netiek sniegta.

Sapulces vadītājs pateicas Ostas kontroles darbiniekiem par sniegto informāciju.

VII) Vārds tiek dots Anitai Freibergai – “Jūrniecības gada grāmata” un žurnāla “Jūrnieks” galvenajai redaktorei. Anita Freiberga izsaka lielu pateicību par atbalstu kapteiņiem Jāzepam Spridzānam un Artūram Brokovskim-Vaivodam. Klātesošajiem ir iespēja saņemt žurnāla “Jūrnieks” izdevumus. Tiek diskutēts par turpmāko sadarbību ar žurnāla redakciju. Redaktore Anita Freiberga izsaka nožēlu, ka mūsdienās jaunieši maz lasa iespiesto literatūru un pārsvarā ir pievērsti jaunajām tehnoloģijām. Vieglāk ir nospiest uz telefona ekrānu nevis atvērt žurnālu vai grāmatu, šis fakts nevienu neiepriecina, tomēr tāda ir mūsdienu realitāte. Tiek apspriests jautājums par žurnāla “Jūrnieks” digitālās versijas iespējamību nākotnē. LKKA Prezidents Jāzeps Spridzāns izsaka pateicību asociācijas vārdā žurnāla redaktorei un pauž kopējo apbrīnu par vienmēr jaunām un interesantām tēmām, kuras tiek ievietotas katrā jaunā žurnāla numurā; par augsto profesionalitāti, kā tiek izprastas un atveidotas esošās problēmas un sasniegumi.

VIII) Diskusija. Dažādi aktuālie jautājumi, priekšlikumi, idejas darbības uzlabošanai.

- Tiek pacelts jautājums par kapteiņiem, kuri piedalās Kapteiņu Ziemassvētku ballēs. Situācija ir tāda, ka daudzi kapteiņi piesakās, pasākums tiek organizēts uz pieteikušos cilvēku skaitu, bet daļa neatnāk. Rezultātā tiek nelietderīgi iztērēta lieka nauda. Daļa kapteiņu, ņemot vērā jūras darba specifiku, gadiem ilgi Balli neapmeklē, bet visi maksā vienādu biedra naudu, no kuras tiek segti Balles izdevumi. Lai disciplinētu kapteiņus uz Balli ierasties, ja ir pieteikušies, un situāciju padarītu godīgāku pret visiem biedriem kapteinis Artis Ozols piedāvā izskatīt jautājumu par Balles dalības maksu. Jautājums tiek diskutēts.

Tiek piedāvāts balsot par Balles dalības maksas ieviešanu: „par” - 44, „pret” – nav, „atturas”, - nav; Lēmums pieņemts.

- Tiek diskutēts par šādas papildus apmaksas apmēru. Maksājuma apmērs tie piedāvāts 30, 50 eiro un pilnīgu izdevumu nosegšanas apmērā. Pēc diskusijām vairākums izsakās par maksu 30 EUR apmērā par ielūgumu uz 2 personām, viens no kurām ir LKKA biedrs.

Balsošana: „par” - 43, „pret” – 1 „ atturas” – nav. Ar balsu izteiktu vairākumu tiek apstiprināta maksa par Kapteiņu Ziemassvētku balles apmeklējumu 30 EUR apmērā par vienu ielūgumu 2 personām. Samaksas kārtību noteikt un īpašo gadījumu izskatīšanu veikt uzdots Padomei.

- Tiek piedāvāts balsot, vai kapteiņi konceptuāli atbalstītu Jaungada balles rīkošanu “Ziemeļblāzmas” telpās 2020. gadā.

Balsojums: „par” - 36, „pret” – 8, „atturas”, - nav. Padomei ir dotas tiesības izlemt.

- Kapt. A. Tregubovs piedāvā turpināt veidot kapteiņu foto konkursu dažādās nominācijās par jūras tematiku, līdzīgi kā 2018. gadā. Biedri piekrīt.

Fotogrāfijas iesūtīt A. Tregubovam. Balsošanas un vērtēšanas kritēriji tiks atspoguļoti LKKA mājaslapā.

- Tiek piedāvāts apspriest jautājumu par kapteiņu semināra rīkošanu starplaikā starp kopsapulcēm, kurā ar kapteiņiem aktuālām un interesantām prezentācijām uzstātos, gan LKKA biedri, gan pieaicinātie speciālisti.

Kapteinis Gints Adams tiek nozīmēts kā atbildīgais par šāda semināra nepieciešamības izpēti un tā iespējamo organizēšanu.

- Tiek pacelts jautājums par iespēju noorganizēt publicēšanos laikrakstā “Diena”, kā arī interneta portālā “Delfi”, kur varētu popularizēt jūrniecības profesiju un nozares lomu Latvijas ekonomikā.

Sarunas ar portālu DELFI izvest uzņemas kapteinis Artūrs Brokovskis-Vaivods.

- LKKA mājas lapā praktiski netiek lietota sadaļa “Forums”, ko būtu vērtīgi izmantot slēgtajām diskusijām un informācijai. Lielākā problēma, ka tiek aizmirstas paroles. Kapteinis Andris Benefelds apņemas noskaidrot, vai funkcija “Aizmirsu Paroli” un paroles atjaunošanas process darbojas un ziņot LKKA padomei. Padome informāciju izziņos biedriem.

Debatēs piedalījās kapteiņi: S.Mihnevičs, A.Murugovs, S.Tihomirovs, J. Spridzāns, G.Adams, A.Tregubovs, A. Ikaunieks, A. Nadežnikovs, A. Ozols, Ē. Grāmatnieks, E. Arnis, J.Kazaks, A.Brokovskis, A.Ķirsons, A.Benefelds, Ē. Umbraško un citi LKKA biedri.

Informācija tiek pieņemta zināšanai un tālākai rīcībai LKKA Padomē.

Ar šo darba kārtības jautājumi ir izskatīti un 17.00 sapulce tiek slēgta.

Kopsapulces vadītājs: A. Benefelds

Kopsapulces sekretārs: J. Kazaks