Ielogoties



dnb banka jurniekiem
 

Partneri

imo

ifsma

cesma

jurasadministracija

ljs

Ziņojums par LKKA 2015.gada kopsapulci PDF Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 26 marts 2015 09:29

Šā, 2015. gada 18. martā Latvijas Kuģu Kapteiņu Asociācija (LKKA) organizēja ikgadējo Asociācijas biedru kopsapulci. Pateicoties labajai sadarbībai ar DNB banku un tās atbalstam par norises vietu tika izvēlēta DNB bankas centrālās ēkas konferenču zāle. Liels paldies, DNB bankai, jāpasaka par labi noorganizēto uzņemšanu.

(Fotogrāfijas no kopsapulces varat aplūkot galeriju sadaļā.)

 

Sanāksmē piedalījās 39 asociācijas biedri, tajā skaitā 6 padomes locekļi. Kopumā salīdzinot ar 2014. gada LKKA ikgadējo kopsapulci, tās dalībnieku skaits ir mazāks, par spīti tam, ka bija cerība, ka piedalīsies vismaz 50 biedru. Kopsapulcē nevarēja piedalīties uz kuģiem esošie kapteiņi un tie krastā strādājošie kapteiņi, kas bija aizņemti savos pamatdarbos.

Sanāksmi atklāja Asociācijas prezidents, bet tās tālāko gaitu vadīja ievēlētie kapteiņi Andris Benefelds un Staņislavs Šmulāns. Par kopsapulces dienas kārtību, kurā tika iekļauti 9 punkti, balsoja visi klātesošie un vienbalsīgi apstiprināja to.

LKKA darbības pārskats par 2014. gadu – Prezidenta un padomes ziņojums. 

          LKKA prezidents, kapteinis Jāzeps Spridzāns sāk pārskatu atzīmējot, ka uz doto brīdi LKKA rindās ir 162 biedri, no kuriem 98 ir uz kuģiem aktīvi braucoši kapteiņi, 36 jūrniecības nozarē strādājoši un 28 pensionēti kapteiņi. 2014. gads ir bijis ar pozitīvu jauno biedru skaita pieaugumu. Kopumā LKKA uzņemti 21 jauns kapteinis un 5 kapteiņi ir atstājuši LKKA. Prezidents norāda arī uz to, ka asociācijas biedru vidējais vecums ir 58 gadi, turklāt, tam ir tendence samazināties ņemot vērā, ka pašu biedru vecums ar katru gadu palielinās. Jaunākais LKKA biedrs ir 33 gadus vecs un vecākais ir 83 gadu vecs.

Pagājušajā, 2014. gadā tika noturētas 6 LKKA padomes sēdes, kuru norise tika protokolēta, publicēta un mājas lapā pieejama visiem biedriem. Kā galvenos darbības virzienus, kuros padome ir strādājusi, prezidents piemin – jaunu biedru piesaistīšana, komunicēšana ar esošajiem LKKA biedriem, kapteiņu interešu aizstāvēšana, LKKA statūtu grozījumu izstrāde un ieviešana, dalība Ainažu jūrskolas 150 jubilejas pasākumos, mājas lapas uzturēšana un atjaunošana, grāmatvedība. Pagājušajā gadā LKKA biedri ir piedalījušies IFSMA 40. asamblejā (06.06.2014 Sandefjord, Norvēģijā), CESMA 19 asamblejā (17.05.2014 Barselona, Spānijā). Tāpat, LKKA biedri ir darbojušies un pauduši savu viedokli LDDK un NEP, sadarbojušies ar DNB banku, publicējušies industrijas izdevumos. Prezidents atzīmēja arī, ka daudzi LKKA biedri regulāri tiek pieaicināti Latvijas Jūras administrācijā un piedalās jūrnieku kompetences novērtēšanā, īpaši izceļot, ka diemžēl nākas piedalīties arī disciplināro lietu izskatīšanā.

Pamatā LKKA padome ir turējusies pie 2014. gada plāna un izpildījusi to izņemot plānoto tikšanos ar Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības flotes kapteiņu asociācijām.

Nobeigumā Prezidents atgādina biedriem, ka kapteinis Antons Ikaunieks 2014. gadā ticis apbalvots ar LR valsts goda zīmi un, ka notikušas izmaiņas Rīgas brīvostas kapteiņdienestā, kur kapteinis Arturs Brokovskis ieņēma līdzšinējā, nu jau pensionētā, ostas kapteiņa Eduarda Delvera vietu (abi LKKA biedri).

Asociācijas 2014. gada budžeta izpilde - LKKA izpildsekretārs kapteinis Artis Ozols.

          LKKA izpildsekretārs, kapteinis Artis Ozols ir apkopojis un uzskatāmi atspoguļojis visas 2014. gada budžeta pozīcijas un ar tām iepazīstināja klātesošos. Kā galvenie ar budžetu saistītie veikumi tiek minēti – uzlabota situācija ar biedru naudu nomaksāšanu, finanšu sistēmas sakārtošana, DNB bankas atbalsts, dāvana Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā, dalības maksa IFSMA un CESMA, jaungada balles organizēšana, pāreja no LVL uz EUR un biedru naudas palielināšana līdz 75 EUR.

DNB prezentācija – Finanšu situācija

          Papildus labi organizētajam LKKA pasākumam DNB banka piekrita arī iepazīstināt LKKA biedrus ar esošo finanšu situāciju Pasaulē un valstī. DNB atgādināja, ka pozicionē sevi kā jūrniekiem ļoti draudzīgu banku ar īpašiem piedāvājumiem tieši jūrniekiem un viņu ģimenēm.

Tāpat bankas pārstāvis izklāstīja finanšu situāciju un tās attīstības scenārijus uz tuvākiem gadiem. Banka bija parūpējusies par to, ka kopsapulcē LKKA biedriem bija iespēja iepazīties arī ar daudzu DNB filiāļu vadītājiem, ar kuriem vēlāk kafijas pauzē bija iespēja izdiskutēt aktuālos jautājumus. Žēl, ka daļa kapteiņu neizmantoja šo iespēju un sanāksmi noslinkoja.

Situācija Jūrniecības sistēmā – LJA Jūrnieku reģistra vadītāja vietnieks Jānis Pastars

          Lai iepazīstinātu klātesošos ar situāciju Jūrniecības sistēmā, uz kopsapulci tika pieaicināts Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra vadītāja vietnieks J. Pastars. J. Pastars izklāstīja situāciju ar Latvijas jūrniekiem, viņu darba iespējām un sagatavotības līmeni. Tāpat, uzmanība tika vērsta uz jaunām Starptautiskās likumdošanas normām, kas tuvākajā laikā stāsies spēkā vai ir izstrādes procesā.

Pēc prezentācijas uzklausīšanas kapteiņi diskutēja par sekojošiem jautājumiem - izglītība un prakse, mācību iestāžu vadības un kuģu īpašnieku ciešāka sadarbība par prakšu vietām uz kuģiem, finansiālās izmaksas praktikantu nogādāšanai līdz prakses vietām uz kuģiem, kuģu kapteiņu atbildība un prasību pastiprināšana attiecībā pret praktikantiem uz kuģiem, angļu valodas zināšanas. Sakarā ar pietiekami aktīvām diskusijām daļa diskutējamo jautājumu tiek pārnesti uz kopsapulces pēdējo dienas kārtības punktu.

LKKA darbības virzieni 2015. gadā – LKKA Prezidents

          LKKA prezidents iepazīstina klātesošos ar plānotajiem darbības virzieniem tekošajam gadam. Kā galvenie virzieni tiek minēti – jaunu biedru piesaistīšana, padomes sēžu organizēšana, aktīva dalība LDDK un NEP, kapteiņu interešu aizstāvēšana nacionālajā un starptautiskajā līmenī, aktīva komunikācija biedru starpā, mājas lapas uzturēšana, dažādu interneta rīku izmantošana LKKA darbības uzlabošanai (google questionnaire), cieša sadarbība ar nacionālajām jūrniecības organizācijām, dalība CESMA 20. asamblejā, sadarbība ar DNB banku, vismaz vienas lielas biedru sanākšanas rīkošana vasaras mēnešos starp ikgadējām kopsapulcēm. Prezidents norādīja arī uz to, ka CESMA ir izteikusi vēlmi rīkot 21. asambleju Latvijā un šajā sakarā no LKKA puses ir nepieciešams savlaicīgs un pārdomāts darbs jau šogad. Pie izglītību veicinošiem darbības virzieniem tika minēti LKKA locekļu iesaistīšana studiju programmu izvērtēšanā un uzlabošanā, jūrnieku kompetences novērtēšanā un diplomdarbu vadīšanā.

2015. gada budžeta apstiprināšana - LKKA izpildsekretārs kapteinis Artis Ozols.

          LKKA izpildsekretārs iepazīstināja biedrus ar plānotajiem budžeta izdevumiem un ieņēmumiem 2015. gadā. Izklāstot visas pozīcijas klāt esošajiem radās arī jautājumi par atsevišķām pozīcijām. It īpaši tika apspriesta iespēja iekļaut budžetā LKKA balvu fondu, no kura, piemēram, tiktu godināti labākie studenti. Pēc diskusijām atsevišķas pozīcijas tika labotas un 2015. gada budžets ar balsojumu tika pieņemts.

Revidenta vēlēšanas – Sanāksmes vadītājs

          Saskaņā ar LKKA statūtiem šajā kopsapulcē bija jāpārvēl arī LKKA revidents. Klāt esošie uzslavēja līdzšinējā revidenta darbu. Sanāksmes vadītājs nesaņemot atteikumu no esošā revidenta turpināt darbu par LKKA revidentu piedāvāja viņa kandidatūru pārvēlēšanai. Citi kandidāti netika piedāvāti un kapteinis Jevgēņijs Drevickis tika pārvēlēts LKKA revidenta amatā uz nākamiem 3 gadiem.

Dažādi jautājumi - diskusijas.

LKKA biedri izteica vairākus priekšlikumus rīkot otru biedru tikšanos vasarā ar mērķi sanākt kopā un apspriest aktuālos jautājumus, kā arī rast laiku kopīgai atpūtai. Lai popularizētu LKKA un celtu kapteiņa amata prestižu, asociācijas biedri varētu piedalīties Jūras svētku vai citos ar jūrniecības pasākumos, kaut gan ar jūrniecību saistīto Rīgas organizāciju, atsaucība ir noraidoša.

Sakarā ar plānoto CESMA gada asamblejas rīkošanu Latvijā aktuāls jautājums pacēlās par finansējumu, kurš pašsaprotami jāmeklē ārpus LKKA. Šajā sakarā būs nepieciešams ļoti savlaicīgs darbs jau šogad.

LKKA biedri diskutēja par nepieciešamību piedalīties Liepājas jūrskola akreditācijas komisijā. Kopumā visiem ir viedoklis, ka situācija esošajā jūrniecības izglītības iestādēs ir jāuzlabo, pasniegšanā jāpiesaista pieredzējuši profesionāļi no flotes. Nopietni tika kritizēta izglītības iestāžu pasivitāte jūras prakšu nodrošināšanā, kas ir pilnīga izglītības iestāžu atbildība.

Padomes loceklis E. Grāmatnieks informē klātesošos, ka Ziemassvētku pasākuma rīkošanai piemērotas telpas varētu, arī šogad, būt Rīgas Latviešu biedrības nams. Pasākumu varētu rīkot 11. decembrī.

Kopsapulces laikā pacēlās jautājums par vājo LKKA locekļu dalību kopsapulcē un zemo aktivitāti LKKA ietvaros. Regulāri biedri tiek informēti par aktivitātēm caur e-pastiem, mājas lapā un dažkārt pat sazvanīti, bet aktivitāte neuzlabojas. Biedri diskutē par iespējām to uzlabot un turpināt iesākto praksi, ikmēneša pirmajā ceturtdienā 16.00, kapteiņu tikšanās Duntes ielā 17A.

LKKA nolemj atbalstīt striktākas profesionālās kvalifikācijas prasības jūrniecības iestāžu vadītājam, jūrniecības izglītības iestāžu augstāko lēmējinstitūciju sasaisti ar darba tirgu veicot attiecīgus grozījumus Latvijas augstskolu likumā un Latvijas Jūras akadēmijas satversmes likumā.

LKKA prezidents, J. Spridzāns izsaka priekšlikumu par mācību vai semināru rīkošanu LKKA biedriem par tādiem jautājumiem, kā MCL konvencijas prasības, izmaiņas starptautiskajā likumdošanā, ko biedri arī atbalsta.

Paturpinot iepriekš uzsākto diskusiju par prakses nodrošinājumu studentiem LKKA iestājas par ciešāku sadarbību starp jūrniecības mācību iestādēm un kuģu īpašniekiem jautājumos par prakses vietām uz kuģiem.

Ziņojumu sagatavoja: Kapteinis A.Benefelds